Laika plūdums esot ļoti
subjektīvs. Pilnībā atkarīgs no katra indivīda personīgajiem uzskatiem,
attieksmes pret notikumiem, dzīves
pieredzes un brieduma pakāpes. Tā runā. Un tā jau arī ir. Ja lietas ir
interesantas, laiks skrien. Ja notikumi ir garlaicīgi, laiks velkas. Ja no kaut
kā bailes, laiks šķiet bezgalīgi tuvojamies bailes izraisošajam punktam. Ja
kaut ko idzīvojam no visas sirds, tad minūtes un stundas aizplīvo nemanāmi. Un
tā bez gala.. Tāda filozofija par tēmu laiks, tajā sakarā, ka šķiet, ka mans
laiks kaut kur ir aizskrējis, aizplivinājies, aizlidojis, aizlēkšojis vai
aizlāčojis mērkaķa ātrumā. Darāmo darbu saraksts iztērējies, visi punkti
sadarīti. Taisu jaunu. Bet varu pastāstīt mazliet par iepriekšējiem.
Adventes vainadziņi. Nu labi, šis
punkts vēl nav lāga pabeigts, jo esmu tikusi tikai līdz sava adventes dekora
izveidei, bet šonedēļ noteikti taps arī pārējie īpašajiem un mīļajiem. Atsevišķs
posts sekos. Garantēju. Adventes vainadziņi man vienmēr kaut kā patīk, tajos
tik daudz var ielikt, tik daudz pastāstīt, tik daudz nolasīt, sajust,
sasmaržot..

Dāvanu karte. Jā, tieši tā –
dāvanu karte. Aizbraucu saņemt savu Facebook konkursā laimēto dāvanu karti
lidojumam ar paraplānu. Pilnīgs trakums, bet noteikti izlidināšos. Jāsagaida
tikai sniedziņš, lai skaista Rīga no augšas. Smieklīgi tas, ka es spiežot „like”
un „share” padomāju, ka nu bez šitā gan es varētu iztikt.. :) še Tev! Tā kā uzmanīgi!! Kosmoss visu dzrid!
Lekcija „Prāta noslēpumi”. Ar to nobeidzu pagājušo nedēļu. Sarmītes
Mandalu pasaulē viesojās jogas pasniedzēja Ilze Elīza Palma ar lekciju par prāta noslēpumiem. Ļoti jauks
vakars ar jogas vingrinājumiem, maziem noslēpumiem, lieliskiem eko kārumiem,
interesantu informāciju, apburošām košī zvanu skaņām (aaa, fantastiski. Es gribu,
gribu tādu sev! Lūdzu, lūdzu! Salavecīti, dzirdi??!!!) un dziedinošu
meditāciju. Ļoti jauks nedēļas noslēgums, kas fantastiski skaisti savelkas ar
jaunās nedēļas iesākumu...
Un te nu par iesākumu – GLEZNOT!!
ES BIJU GLEZNOT! Es biju un iešu vēl! Nu tas ir tik forši. Lai arī sajūta, ka
visu esmu aizmirsusi un roka neklausa, tomēr kaut ko uzkleksēju. Bet ne jau tas
ir galvenais. Galvenais tā meditatīvi terapeitiskā sajūta, kad var izbaudīt
būšanu šeit un tagad, jo nekas cits uz pasaules vairs nav svarīgs kā pareiza
kompozīcija, skice, krāsu izvēle, triepieni, otiņas, terpentīns, tūbiņas, ēnas,
gaismas.. Un ja vēl foršā Ieva saka, ka man esot smuki tirepieni un es labi
jaucot krāsas.. ak, nu ko gan citu vēl vairāk vajag. Prieks. Un pat galva uz
divām stundām pārstāj sāpēt no tā vien, ka nekas cits nav svarīgi, tikai es un
krāsas. Tā pacilājoši.:)
Lai arī jums gaišumiņš sirdīs,
neskatoties uz visu apkārt notiekošo!
:) sajuutu labu un gaissu energgiju,cik jauki!Uz priekssu saule un ar dziesmu!Taa turpinaat!
AtbildētDzēstMan pat skiet, Tavi vardu pludumi ir mainijusies.. kaut kaa dzilak, piezemetak, trapigaak! :) Atvalinajums ir devis iedvesmu! :) Patik, patik, patik!
AtbildētDzēst