sēnes sniegā. gardi.

Šodien atkal ziema. Baltas pūkpikas virpuļo aiz loga, kūp tikko uzlieta zaļās tējas tase un šķiet, ka ir īsti piemērots laiks sēņu stāstam. 

Tas notika, kamēr vēl aiz loga valdīja pāragrais pavasaris. Ne sen, ne nesen. Marta sākumā. Saņēmu pasūtīto austersēņu audzēšanas komplektu un nolēmu, ka nav ko gaidīt. Laiks man tāpat limitēts, nav ko gaidīt - jāmēģina audzēt. Es gan ar zaļajiem pirkstiņiem neizceļos un slotas kāti man nezaļo. Pat istabas puķes ne pārāk – tikai pašas pacietīgākās un izturīgākās. Taču domāts – darīts. Instrukcijā rakstīts – uz nakti jāiemērc. Nu iemērcu arī.

Divas reizes dienā – no rīta  un vakaros cītīgi apšļakstu savu sēņotavu. Pēc pāris dienām gan šķiet, ka būs vien jāpako atpakaļ kastē un jāved līdzi uz Īriju, lai mamma audzē, jo viņai aug viss iespējamais, taču nē – vienu vakaru pamanu, ka tomēr kāda sēnīte saslējusi savu degunteli uz gaismu.

Jē, jē.. tagad ik rītu un vakaru dokumentēju to, kā aug sēnes. Un nu man ir skaidrs, kapēc ir tas teiciens par to, ka aug kā sēne pēc lietus. Tās tiešām aug acīm redzami. Var sēdēt un vērot. Nevajag televizoru, nevajag datoru. Vienkārši sēdi un skaties ka aug sēnes. Skaties un domā. Un ieaudzē sēnēs savas domas, savu vēsturi. Notikumus. Pēc tam tos varēs izcept, tapēc jācenšas, lai notikumi ir ar labu noskaņu. Bailes, ka no sliktiem var sāpēt vēders. Jānis arī man diezgan šaubīgi pajautā, vai tās sēnes tiešām ir ēdamas. Nu ko es varu pateikt.. ja būs indīgas, tad noindēsimies kopā :)

Apmēram pēc nedēļas cītīgas laistīšanas un vērošanas sēnes šķiet ir gatavas tikt apēstas. Izgūglējos  krustu šķērsu pēc receptēm. Beigu beigās improvizēju, kā allaž..

Te nu mana labo domu sēņu sacepuma fotorecepte, varbūt kādreiz noder :)

Nepieciešams:

Sauja sēņu (vairāk vai mazāk, cik nu izaugušas)

4-5 vidēji kartupeļi (atkarībā no cepamtrauka lieluma)

1 burkāns

1 vidējs sīpols

2 daiviņas ķiploka

100 grami kūstoša siera

50 – 100ml piena

100ml ūdens

1 ēd.k. smalkā parmezāna siera

2 ēd.k. olīveļļas

Šķipsniņa muskatrieksa

Svaigi malti melnie pipari

Turmeriks

Karijs

Oregano

Sāls pēc vēlēšanās

Svaigas kinzas lapas pēc vēlēšanās

Vispirms nosēņojam saaugušās sēnes ar tajās ieaudzētajiem labajiem, priecīgajiem notikumiem.

Tad sašķērējam nomizotus kartupeļus šķēlītēs un iemetam tvaicēties uz 25 minūtēm. Pa to laiku sagriežam sīpolu, sēnes un nomizojam ķiplokdaiviņas. Košumiņam un kraukšķīgai tekstūrai ar dārzeņu mizojamo nazīti „samizojam” vienu burkānu plāksnītēs. Vilinošai virsiņai sagriežam smalki sieru. Var arī rīvēt. Man bija slinkums mazgāt rīvi, tapēc sagriezu. :)

Kamēr kartupeļi tvaicējās uz pannas uzlejam olīveļļu, sakarsējam un beram virsū sagrieztos sīpolus. Apcepam. Tad piespiežam ķiploku. Visbeidzot uzberam arī pašas galvenās – labo domu sēnes. Cepam, cepam.

Kad sacepušās, uzlejam 50ml ūdeni un uzmetam vāku. Kad notvaicējies ūdens, izdaram to pašu ūdens pieliešanas gājienu vēlreizīt. Un kad notvaicējies ūdens vēlreiz, tad pieberam muskatriekstu, piparus un turmerika šķpsniņu.

Kad kartupeļi iztvaicējušies, ņemam ietaukotu formu un taisam kārtojumu. Es ņēmu vienreizlietojamo alumīnija trauciņu no Gemosa, bet der arī jebkurš cits cepeškrāsnsdrošs trauks. Tātad – liekam kartupeļu kārtu, tad saceptās labo domu sēnītes ar garšvielām, burkānu plāksnītes un uzberam mazdruscīt sieru.

Pa virsu liekam pārējos kartupeļus.

Nobeigumā uzlejam pāri pienu, uzberam parmezāna sieru, oregano, piparus, mazliet sāli, ja vēlamies un pārkaisam atlikušo sieru. Viss, liekam cepties uz 15 minūtēm iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī vidēji uz 160 – 180 grādiem. Jāskatās, kad siers sāk brūnēt, velkam ārā.

Tikko no krāsns. Smaržo gardi :)

Pārkaisām ar svaigi sakapātu kinzu un servējam.

Es pasniedzu ar svaigu ledus salātu, mazajiem pipargurķīšiem un granātābola sēkliņām.

Ņamņamņamņam..

Tagad ceru, ka mazie sēņuki saņemsies un paaugsies lielāki, lai varu vēl kādu sēņu improvizāciju uzgatavot.

Gardu pirmdienu!!

S!M