uz pauzes: zaļās vārnas un kaķi kastēs

Uznākusi pauze. Tāda, kad īsti neko negribas, nekas lāga nevedas un arī sajūta tāda nekāda. Jūtu pat pēc drēbēm – pelēki melnas. Košums pazudis. Pieskaņojos laikapstākļiem un arī kļūstu janvārīga – mazliet vēsa, mazliet padrūma un pelēcīga.  Lai tuvinātu pavasara sajūtu mēģinu nodibināt kontaktus ar zvirbuļiem un klausos vai aiz loga nepinkšķinās zīlītes. Vēl klusē.. Bet lai būtu kāds spārnots, iedvesmojošs pavadonis ar kuru dalīt ikdienu, esmu tikusi pie savas zaļās vārnas :)

Nu labi, labi.. vārna nav vienīgais.. tagad man ir ne tikai jauns, melnbalts ģimenes auto, bet arī jaunākā no āboļsaziņas uzpariktēm. Strīpainais jenotiņš nobēdzināts aliņā un ziemeļlāču cienīgā miegā gaida pavasari, bet man tagad ar steigu jāmeklē jaunas ausis un īstā personība balti zeltainajam aparātam. Trīs jau pasūtītas - intensīvi čekoju pastkastīti un gaidu aicinājumu doties uz pastu.

..hm.. un kas man būs nākamais, baltais?? 

Bet kamēr gaidu tīros, baltos, skaistos, brīnumaini pozitīvos notikumus, tikmēr uzņemu viesus un priecēju ar krāsainiem kārumiem no krāsaina galda. 

 

ĒDIENKARTĒ: Ķirbju biezzupa ar grauzdiņiem. Krāsnī cepta paprika, pildīta ar kuskusu austrumu stilā.Piedevās - čilī medus marinādē marinētas ķirbja strēmeles un svaigas burkānu plāksnītes + veselības salāti (sarkanās bietes, pupiņas un ķiplociņš) un krekeri ar dažādiem garnējumiem.Saldajā ēdienā augļi, Sardīnījas turrone un prjaņiku banānu kārtojums ar ķiršu želeju pasniegts ar zemeņu mērci.

Izklausās gardi?? ;)

Ak, nenobrīnīties..Nu kas tas par kalendāru? Kur mana vārdadiena pazudusi?? Labi, ka šis tikai viens tāds gadījies – pirmo reizi trīsdesmit gados tādu redzu – mazliet sa/ap/nojukušu kalendāru.. Un kā tad lai tagad vispār tic tam, ka tas skaita pareizi laiku? Rakstīšu vēstuli izdevējinstitūcijai ar lūgumu sniegt paskaidrojumus... :D

Ha, ha.. un te par kastīšu tēmu.. par to, ka labāk nevis domāt ārpus kastītes (rāmja), bet vislabāk tikt vaļā no pašas kastītes. Tad nu es centos.. izkrāmēju tukšas trīs ar visādiem labumiem ļoooti pilnas kastes un grasījos izmest.. Hm.. atradās kāds, kurš vienkārši nevar dzīvot bez kastes.. vislabāk iekšā un vēl ar pāris stāviem virs galvas! :)

 Murr ņau.. drīz būs marts... ;)

..un kamēr gaidu martu, zīmēju gremdējamos kuģīšus.. uzjundī bērnības atmiņas.. tik sen nav spēlēts - K 3.. trāpīts..nogrima.. mmm..

Priecīgi!!

S!M

XX