piektdiena, 2014. gada 21. februāris

februāra košumi un tuvojošos pārmaiņu sajūta tepat, tepat..

Kārtējo reizi nākas prātuļot par laiku. Kā tas nākas, ka es esmu atpalikusi laikā? Nu pilnīgi nopietni, dzīvoju vēl pagājušajā nedēļā ar sajūtu, ka līdz konkrētiem notikumiem vēl vesela nedēļa.. Es pat nevaru izstāstīt KĀ es vīlos saprotot.. ka nevis nedēļa, bet.. diena!! Pilnīgs kosmoss.. laiks aizskrējis tik ātri, ka es vienkārši nespēju tam sajūtās tikt līdzi.un runā, ka tas viss paliks ar vien jūtamāk.. tās laika dīvainības.Bet tas jau labi, ka pa manam vēl laika priekš visa ir daudz, daudz :D

Vienīgais, kam laiks allaž pietrūkst ir miegs.. Divas nedēļas pagāja nepārtraukti miegojoties, jo apmeklēju ūdens proceūras Stradiņos (ļoti jaukas procedūras, tik pat kvalitatīvas kā smalkos SPA, bet cenas.. 3x mazākas :) protams, vizuālais noformējums ir cita runa.. bet man šoreiz interesēja efektivitāte nevis estētiskums). Rīti sākas MEGA agri, un diezgan jautri. Jautri? Aha, kāpēc lai nebūtu jautri, ja pa ceļam uz procedūrām jādodas pa šādiem gaiteņiem, kas ir mazliet baisi.. tāda sajūta, ka ar katru solīti dodos arvien dziļāk un dziļāk pagātnē, bet labā kompānijā - kopā ar minčiem :) Dažrīt nācās kādu pūkaini izlaist, kādu ielaist, bet visvairāk sasmējos par to prātvēderu, kurš silda asti uz radiatoriem. Apsilde no apakšas, kas gan vairāk nepieciešams? :)


Stradiņu pagrabu gaiteņi. Buuuu... :)

 
Un ja par siltumu, tad esmu saņēmusi siltu, košu, milzīgi pūkainu un mīļu sūtījumu no Īrijas. Ak, nu gan mani vairs ziema nebaida - nebūs ne auksti, ne pelēki. Tagad gan šķiet, ka tas tik drīz vairs nedraud, bet neiešu jau bēdāties par to, ka gaisā virmo pavasara sajūta. :)
 
Oranžkošipūkainsiltais ir atbraucis. Paldies mammai par neizmērojamo čaklumu, pacietību un radošumu!!! :)
Pavasarim arī esmu gatava, jo gatava. Lieliskie ZIB* melni krāsainie reitūži ir papildinājuši manu pavasara gaidīšanas garderobi. Un tie nav vienīgie - uzķēros arī uz AMORALLEs lielo izpārdošanu un tiku pie debešķīgiem mežģīņotiem pušķīšotiem legingiem.

Kājijs (kā Selfijs) Nr.1 - ZIB* koši :)
 
Kājijs Nr.2 - Amoralle legingi - priecājos par mežģīnēm - var radīt atbilstošo noskaņu uzcērtot  īstās krāsas zeķubikses :)

Tagad tik pucēties un pucēties un gaidīt martu kad nu viss beidzot sāks piepildīsies. :)
Kā es to zinu? ZINU! Un te arī atļaušos iekopēt fragmentiņu no Solāras prognozes februārim, kas atrodams Gaismasbērnu domubiedros, lai arī jums ir skaidrs, par ko es te runāju un kā zinu!
 
"Mēs esam beidzot pabeiguši sarežģīto Čūskas Gadu, nometuši tās ādu, un iegājuši Ķīnas kalendāra Jaunajā Zaļā Koka Zirga Gadā. Tagad, kad esam palikuši bez vecās ādas – mēs spējam saskatīt lietas, kuras iepriekš bija zem tās paslēptas, un kuras mēs agrāk nevēlējāmies ieraudzīt. Februārī mēs gatavojamies atlaist lietas, kuras jau sen esam gribējuši atlaist; tās ir tās lietas, kuras mēs nebijām spējīgi atrisināt un atlaist līdz šim.
Februāris ir arī mēnesis, lai nodotu aizmirstībai savu Veco Dzīves Stāstu, ja mēs vēl joprojām tanī dzīvojam, Mūsu vecā Dzīves Grāmata ir cieši jāaizver un jānoliek malā kopā ar mūsu Veco Dzīvi – lai mēs savu Jauno Stāstu varētu uzsākt dzīvot Martā.
Daudzi no mums domā, ka mēs esam gatavi lēkt sava Zaļā Zirga mugurā, lai auļotu prom uz mūsu Patieso Dzīvi mūsu Jaunajā Ainavā. Un tas būtu tiesa, ja vien tas būtu Marta mēnesī. Bet ir Februāris ... Brīnumainais 2014.gada Zaļais Zirgs neļaus kāpt sev mugurā, kamēr mēs neesam Tīri un Skaidri viscaur visā pilnībā. Ja mēs centīsimies viņa mugurā kāpt, lai turpinātu virzīties pa sava Vecā Stāsta nebeidzami ieciklētajiem ceļiem – viņš metīs mūs nost. Vienīgā vieta, uz kuru Zaļais Zirgs būs gatavs mūs aiznest, ir dziļi Jaunās Ainavas iekšienē.
Februārī ir sakoncentrēts spēcīgs potenciāls, kaut gan tas ir pārskatīšanas, maršruta izmaiņu un lēmumu pieņemšanas mēnesis, lai enerģijas atkal varētu plūst no jauna. Tas padarīs daudzas lietas vienkāršākas priekš mums šinī mēnesī, un interesantākas.
Grūtības var iestāties mums galvenokārt tad, ja mēs centīsimies turēties pie savas Vecās Dzīves, pie savas ierobežotās uztveres un vecajiem lietu kārtošanas paņēmieniem. Ja mēs centīsimies dzīvot pagātnē, vai arī rīkosimies tā, it kā dualitātes pasaule būtu mūsu galvenā realitāte – var nākt dažas sāpīgas mācības, lai palīdzētu mums izrauties brīvībā.
Visu Februāra mēnesi mēs sērfosim pa spēcīgiem Iedvesmas Viļņiem. Iedvesma piedāvās mums negaidītus lēmumus, kad tie visvairāk mums būs nepieciešami. Daži no mums var noorganizēt negaidītus ceļojumus nākamo mēnešu laikā, ar nodomu – atrisināt, pabeigt un atlaist. Citi var doties ceļojumos, kas paceltu viņus uz jaunu Līmeni.
Šis mēnesis palīdzēs mums daudz dziļāk nostiprināt mūsu būtību Jaunajā un Patiesajā. Pastiprināsies Jaunās Ainavas enerģiju pievilcība. Mūsu iekšējā Prieka sajūta, mūsu Patiesuma un Mīlestības sajūta neizmērojami padziļināsies. Mūsu SIRDS ZINĀŠANAS strāvojums plūdīs arvien spēcīgāk, koriģējot mūsu iekšējo kompasu, kamēr mēs vairs nešaubīsimies par savu Iekšējo Zināšanu.
Februāris ir pilns svaigas enerģijas, jaunas virzības, negaidītu atklājumu, pilns jaunu ideju un interesantu iespēju GALVENAJAM IZRĀVIENAM, kas palīdzēs mums atbrīvoties no pagātnes. Ar vislielāko nopietnību jāvirzās mūsu būtībām caur šo mēnesi – ir pienācis laiks pilnīgi nopietni izturēties pret DZĪVOŠANU, izvēloties visā pilnībā dzīvot TAGAD Patiesu Dzīvi – kā Īsteni Patiesajam Jaunajā Ainavā.
Februāris ir super sakoncentrēts mēnesis, fokusēts uz pabeigšanu, atlaišanu, kursa koriģēšanu, un mūsu būtības noskaņošanu uz Jaunu Līmeni. Tas sagatavo mūs Martam, kad mēs leksim mugurā savam brīnumainajam Zaļajam Zirgam – Zaļās Ugunis iedegsies – un mēs sāksim auļot pa Visīsāko Ceļu. "
Ir taču priecīgi to lasīt un uzreiz košāks skats nākotnē un.. nu tā sajūta ir tāda, ka tieši tā arī būs. Atlaižam veco, beidzam vienreiz censties turēties pie tā visa un ļaujamies, jo mēs zinam, ZINAM, ka būs labi.. būs tieši tā, kā jābūt! :)
 
S!M

 


ceturtdiena, 2014. gada 13. februāris

trešdiena, 2014. gada 12. februāris

ommmmmmmmmmmmmmmmmmm



Pa – pa – pa – pa - pa - pavasarīgi. Februārī. Pavisam jocīgi. Neatceros tādu februāri. Allaž ir bijis trakoti auksts. Vai arī siltos februārus ātri aizmirstu? Kas to lai zina..  Es zinu tikai to, ka februārī man allaž tiek puķes, bučas, labi vārdi un jaukas dāvanas. Šis gads nav izņēmums :) 


Jauku pirmsvārdadienas pārsteigumu piektdien saņēmu no RIMI – joka pēc aizpildot vienu RIMI kartes testu izrādījos dienas uzvarētāja un joprojām priecājos  par vitaminizēto pārsteiguma dāvaniņu! 

PĀRSTEIGUMS - groziņš ar 5kg sārtvaidzīšu - ābolīšu.
Priecīgie pirmsvārdadienas notikumi turpinājās arī sestdien – kino, omulīgs restorāniņš ar bezgala gardiem ēdieniem un jauka pasēdēšana krodziņā. Iesaku noteikti paviesoties Domini Canes restorānā, tikai galdiņu gan rezervējat laicīgi! Un LIELS PALDIES Andersenu ģimenei par šo jauko dāvanu mūsu WPP ballītē, kuru saņēmāmies izmantot.. em.. pēc krietna laiciņa. Nu ko lai dara, ja piemērots brīdis ātrāk nu ne kādi nebija atrodams? :)

Angļu krodziņā Īru alus un Sardīnijas kokteilītis :)

Melleņu tiramisū. Balģož :)














Vārdadienu aizvadīju pavisam rāmi – salds miedziņš, nesteidzīgs brančs KUK BUKā, pavisam neplānota aizkaru pasūtīšana manai istabai (ziņa sekos), kā arī nesteidzīga kārumu (gumijlācīšu cepumu) gatavošana Valentīndienai. 
 
Recepti nolūkoju savā iemīļotajā Beautiful mess blogā un cepu tik augšā. Iesaku pamēģināt, ātri, garšīgi un interesanti, TIKAI nepieļaujiet manu kļūdu – gumijlācišu ceturtdaļas cepumiņos liekat, kad tie jau ir gandrīz izcepušies, nevis uzreiz.. Tā iet, kad steidzas un kārtīgi neizlasa recepti. Gardi jau sanāca, tikai ne tik skaisti, jo sarkanā sirsniņa pa vidu sacepās pavisam brūna. Tagad man partijas uzdevums izdomāt, kā šo defektu pārvērst par efektu.





Tas nu par kārumiem. Bez kārumiem gribu padalīties ar kādu ļoti jauku dāvanu no kolēģa. Lūk – „Adījumu raksti un adīšanas technika” 1957.gada izdevums. Bet kas par rakstiem.. Ek, sūtīšu mammai šo zirgu rakstu, lai piedizainē ragu klāt un  uzada man sapņu zeķītes ar vienradžiem, kuras uzvelkot notiek brīnumi :)

 
Brīnumi, ne brīnumi, bet brīnos pati par sevi.. Nu kurš man lika uzlikt sev uzstādījumā gleznojamas pērles? Joprojām netieku galā.. Toties granātābols gan man patīk. Tāds košs un ķirbīgs :)

Un ja jau par zīmējumiem.. un senām dāvanām.. tad saņēmos izmantot vēl vienu senu pagājušās Dzimšanas dienas dāvanu – Rīgas tintes dāvanu karti -  un iedot sev restartu. Jaunu sākumu. Skaņu, zīmi, simbolu, kas bija PIRMS. Pirms visa. Vibrāciju, kas radīja visumu. Ceru, ka tā ievibrēs, izskanēs, dos man ticību,  īsto virzienu un pārliecību. OMMMMMMMMMMMMMM....

Procesā ievibrēja kārtīgi – smējos, ka sajūtu ziņā tā ir epilācijas (mājās pašveiktās ar ne pārāk labu epilaotru, LĒNI) un zobārsta (kurš sajaucis puses) krustojums. Mazi drebulīši un liela vibrācija. Un lai man nebūtu pavisam bail (ha ha) Jānis man pievienojās un ieguva savu pirmo tetovējumu. Kādu? Kā jau īsts mežinieks – koku, ko gan citu. Tagad varam spēlēt dakterīšos un apkopt viens otra bildītes, kamēr sadzīs.

Lai izdodas jauki nosvinēt Valentīndienu, jo gudrie horoskopisti saka, ka kā to pavadīsim (un tas nekas, ka pilnmēness!!), tāds būs arī viss gads. Un vai tad mēs negribam, lai gads mums būtu jauku pārsteigumu, gardu vakariņu, mīļu sarunu, tuvu cilvēku un mīlestības pilns? Gribam!! Nu tad uz priekšu, kustinam smadzenes šajā virzienā un neļaujamies kosmiskajām provokācijām! ;)

XX
S!M

piektdiena, 2014. gada 7. februāris

uz pauzes: zaļās vārnas un kaķi kastēs



Uznākusi pauze. Tāda, kad īsti neko negribas, nekas lāga nevedas un arī sajūta tāda nekāda. Jūtu pat pēc drēbēm – pelēki melnas. Košums pazudis. Pieskaņojos laikapstākļiem un arī kļūstu janvārīga – mazliet vēsa, mazliet padrūma un pelēcīga.  Lai tuvinātu pavasara sajūtu mēģinu nodibināt kontaktus ar zvirbuļiem un klausos vai aiz loga nepinkšķinās zīlītes. Vēl klusē.. Bet lai būtu kāds spārnots, iedvesmojošs pavadonis ar kuru dalīt ikdienu, esmu tikusi pie savas zaļās vārnas :)


Nu labi, labi.. vārna nav vienīgais.. tagad man ir ne tikai jauns, melnbalts ģimenes auto, bet arī jaunākā no āboļsaziņas uzpariktēm. Strīpainais jenotiņš nobēdzināts aliņā un ziemeļlāču cienīgā miegā gaida pavasari, bet man tagad ar steigu jāmeklē jaunas ausis un īstā personība balti zeltainajam aparātam. Trīs jau pasūtītas - intensīvi čekoju pastkastīti un gaidu aicinājumu doties uz pastu.

..hm.. un kas man būs nākamais, baltais?? 

Bet kamēr gaidu tīros, baltos, skaistos, brīnumaini pozitīvos notikumus, tikmēr uzņemu viesus un priecēju ar krāsainiem kārumiem no krāsaina galda. 

ĒDIENKARTĒ: Ķirbju biezzupa ar grauzdiņiem. Krāsnī cepta paprika, pildīta ar kuskusu austrumu stilā.Piedevās - čilī medus marinādē marinētas ķirbja strēmeles un svaigas burkānu plāksnītes + veselības salāti (sarkanās bietes, pupiņas un ķiplociņš) un krekeri ar dažādiem garnējumiem.Saldajā ēdienā augļi, Sardīnījas turrone un prjaņiku banānu kārtojums ar ķiršu želeju pasniegts ar zemeņu mērci.
Izklausās gardi?? ;)















Ak, nenobrīnīties..Nu kas tas par kalendāru? Kur mana vārdadiena pazudusi?? Labi, ka šis tikai viens tāds gadījies – pirmo reizi trīsdesmit gados tādu redzu – mazliet sa/ap/nojukušu kalendāru.. Un kā tad lai tagad vispār tic tam, ka tas skaita pareizi laiku? Rakstīšu vēstuli izdevējinstitūcijai ar lūgumu sniegt paskaidrojumus... :D



Ha, ha.. un te par kastīšu tēmu.. par to, ka labāk nevis domāt ārpus kastītes (rāmja), bet vislabāk tikt vaļā no pašas kastītes. Tad nu es centos.. izkrāmēju tukšas trīs ar visādiem labumiem ļoooti pilnas kastes un grasījos izmest.. Hm.. atradās kāds, kurš vienkārši nevar dzīvot bez kastes.. vislabāk iekšā un vēl ar pāris stāviem virs galvas! :)


 Murr ņau.. drīz būs marts... ;)

..un kamēr gaidu martu, zīmēju gremdējamos kuģīšus.. uzjundī bērnības atmiņas.. tik sen nav spēlēts - K 3.. trāpīts..nogrima.. mmm..

Priecīgi!!

S!M
XX