svētki bez ziemas un citas pārdomas krāsojot, krāsojot un krāsojot .. sienas..

Esot jānovēl priecīgus Ziemassvētkus! Tā vismaz saka kalendārs. Sajūtas gan saka, ka nekādi Ziemassvētki.. Gribas novēlēt priecīgas Lieldienas un skriet meklēt vizbulītes. Kaut kas nav īsti pareizi tajā visā..

Īpaši  vēl šo nepareizības sajūtu man pastiprina krietni vien ieilgušais remonta bardaks mājās.. Mana eglīte stāv pa vidu putekļiem, reģipša atgriezumiem un krāsu bundžām. Zem eglītes mazs kaķītis tup un lūr lielām acīm uz notiekošo. Varbūt vismaz kaķim ir svētku prieks.

Bet vienu gan es tik tiešām nesaprotu.. ar remonta meistariem laikam ir tāpat kā ar ārstiem. Ārstiem visiem nesalasāms rokraksts, remonta meistari visi kavē termiņus, apsola, neizdara, pazūd.. Šis mans šodienas "cepamais", ko arī no sirds cepu, kamēr vadīju savu Ziemassvētku dienu pindzelējot un pindzelējot un pindzelējot.. Sapņos rādīsies pelēkās sienas, kuras nez kapēc sanāk zilas un gaiši brūnās, kuras, kā jau zinu, sanāk maigi violetas. Daži nezināmi, daži zināmi pārsteigumi šodien.

Te piemetu uzskatāmi - kā tie, kuriem nav svētku noskaņojuma, vada svētkus..

Nu labi, svētki jau mazliet bija jāsvin arī. Baznīca, sprediķis, ģimenes kopā sanākšana, dzejoļi, rūķi, lielāks un mazāks prieks, zirņi, rosols un pīrāgi. Vismaz dažas lietas nemainīgi liecina par to, ka tomēr Ziemassvētki IR.

slēpju aiz muguras jauniemācīto dzejoļu špikeri un ar sniegavīriem uz galvas uztveru kosmisko priekšāteicēju signālus :D

..par šo mazo pantiņu, dod man vienu mantiņu :)

 

mana šī gada svētku torte. sākotnēji - sarkanā velveta torte. beigās.. kārtējais eksperiments ar piparmētru candy crush, kokteiļķiršu rotājumiem un zaļo fikso biskvītu, dzērvenēm, konjaku, zemeņu un ābolu zaptēm.. no visa kā pa druskai, bet ar mīlestību :)

 ..un Salavecītis šogad vareni pacenties.. Jaukas, mīļas dāvanas. Pašu, pašu gaidītāko gan neatnesa.. laikam būs jāmēģina nodibināt īpašie kontakti ar citiem mītiski vareniem radījumiem, lai beidzot iegūtu tik ļoti, ļoti ilgoto.. Tagad lieku visas cerības uz Svēto Valentīnu, Lieldienu zaķi, ziedošajām papardēm, Mārtiņbērniem, budēļiem... un tā tālāk secīgi :)

 

  Labi vismaz, ka skaidri zinu, ka mani sargeņģeļi un pavadoņi ir tepat blakus. Un tas nekas, ka neredzami. Zinu, ka ir! Bet man, patiesībā, ir vesela kaste sargeņģeļu! Sacepu svētkiem un dāvinu saviem mīļajiem, lai katram pa sargeņģelim.

Lai sargeņģeļi ar jums!

 

 

 

 

Eglīšu sajūta

Tuk, tuk.. šodien beidzot sajutu to, ka svētki klauvējas arī pie manu sajūtu durvīm. Vēl vakar žēlojos, ka nav noskaņojuma, taču šodien beidzot uz mirkli to sajutu. Ceru, ka izdosies noturēt :)

Sapucējos atbilstoši - kā jau svētkos pieklājās - sarkani/zaļš ancuks un eglītes. Kur tad bez tām. Eglītes visur. Man šoreiz ausīs. Visi, kas paskatās, smaida. Un tas jau ir forši, ka dāvāju smaidu :)

 Pasmaidīji? :)

Un jā, kā tad man to sajūtu izdevās noķert? Ak, nu protams, pateicoties rūķīšiem.. Superīgajiem biroja rūķīšiem.. Tādas dāvanas.. nu TĀĀĀDAS dāvanas... Paldies, paldies, paldies!!! 

Un pats galvenais paldies par to kripatiņu svētku sajūtas, par to sēkliņu, stādiņu. Solos čakli kopt un audzēt, lai līdz Ziemassvētku vakaram man arī sirdī izaugusi skaista svētku sajūtu eglīte!

XX

P.S.

..haha.. ja jau reiz par eglītēm, tad par šito es visu laiku sajūsminos, kopš pirmās šī gada Ziemassvētku balles 12.decembrī, kur tēma bija: "Reiz mežā dzima eglīte..." :D :D

Priecīgi!

Pirmsnoskaņojums

Džingl bells, džingl bells... teorētiski. Praktiski? Nu nē.. nu nav tās sajūtas.. Nezinu kā noķert. Kaut kāds pirmsnoskaņojums  šobrīd. Skrienu medīt dāvanas, rosos pa darbu kā rūķis, bet sajūta nerodas. Aizviņdien dodoties kārtējo dāvanu medībās izliju cauri slapja līdz pēdējai vīlītei. Sajutos kā izmirkusi sniegbaltīte. Nekāda prieka... Nu tik ļoti pietrūkst tā saltā baltuma, gaismas un miera. Atradu gan varenskaistu savas visiemīļotākās dzejnieces Maijas Laukmanes dzejoli par to sidraba lietiņu, kurš līst arī šobrīd.. ekk, ka vajadzētu tā mācēt.. Kā? Nu šitā:

sudraba lietutiņš līst un līst un es
caur sudraba lāsēm gājēja
pielīstu nevis smaguma bet sudraba domu pilna -
un tas nekas

tas nav gluži nekas
ka acis ilgojas baltu pūkainu kupenu:

es izeju sudraba lietū
un vienalga esmu baltu Ziemassvētku

vienalga esmu baltu baltu -
esmu ļoti baltu Ziemassvētku un bezsvara viegluma
dziļi dvēselē
piepildīta

Dāvanas gan darbiņā saiņoju čakli, jo čakli un vēl tik daudz saiņojamo mājās gaida. Bet tās lai gaida. Vēl pa priekšu jācep būs svētku pīrāgi ar neiztrūkstošo viensantīmnieku bagātībai (kam trāpās, tam liela bagātība gaidāma) un torte. Šogad esmu svētku galdam noskatījusi sarkanā velveta torti. Vai samta? Kā nu kurš saka, bet galvenais, ka sarkanbalta. Būs īstās svētku krāsas. Sabēršu virsū candy crush un noteikti jutīšos kā ģeniāla konditore, kuras kūkas tā vien prasās pēc uzbildēšanas kādā smalkā recpešu grāmatā. ..hm.. starp citu.. man te teica, ka vajagot piezīmēt savas receptes un cept augšā savu pavārgrāmatu indiski taizemiskā stilā un diezgan veģetāru.. hm.. IMPROVIZORĀS PLĪTS PIEZĪMES varētu būt īsti trāpīgs nosaukums. HA HA  :)

Te nu vēl neliels ieskats manas istabas tapšanā. Durvis ir vietā. Tagad tik meistars ar lielo špakteļspaini jānoķer, lai nāk un nolīdzina sienas. Tad jāievelk dziļi gaiss un jāpārlaiž lielā slīpēšanas putekļošanās, un tad jau tapetes un krāsas un viss.. VISS būs gatavs!! Berzēju rokas un ošņāju gaisu IKEA virzienā. Ir plāns paspēt vēl šogad.

...un kā tad bez kaķa?? Nekā :D :D :D

Lai arī Jums izdodas paspēt vēl šogad skaistas, ieplānotas, sirdi iepriecinošasl ietas! HO - HO - HO... 

Mēs ar aveņu vilkiem dodamies ikdienas darbu skrējienā. Kopā jautrāk! :)

XX

Pārmaiņu krāsas

Ou, cik žēl, ka tāda slapja migla aiz loga.. dažas dienas atpakaļ bija tik skaists sniegs. Varbūt pat kaut kur dziļi sevī sajutu to, ka tuvojas Ziemasvētki.. Lai arī dāvanas tiek rūpētas un svētki plānoti, nav sajūtas. Kaut kā nav.. Pietrūkst. Pelēki. Pē. 

Nu nē jau nē, nav tik traki.. ir jau arī labās lietas. Štrunts ar visiem svētkiem. Top mana istaba un pārmaiņas mājās. Un sākumā jau fiziskās, materiālās pārmaiņas.. un tad jau nāks arī kosmiskās pārmaiņas. Tā jau saka, ka vajag atbrīvot (vai izveidot) vietu pārmaiņām. Tad viņas skaidrāk zin, ka tiek ļoti gaidītas.. ļoti..

Jā, nu re kur process. Bildes nav tās kvalitatīvākās, bet var redzēt, ka TOP un Jānis arī pa vidu visam. Nu kā tāda Pariza, kurai allaž gribas iebāzties bildē. Haha. :)

Un ja par krāsām, tad ES IZLĒMU. Kaut ko no šitās paletes. 

Visticamāk ka šīs divas...

 Tikai kā tā smuki sapludināt kopā.. Vēlmes man kosmiskas .. Un arī lampu dizainu jau izdomāju un mēbeles aplūrēju. Aii, galu galā būs tik smuki, es jau zinu!! :)

Ja par smuko, tad redzku,  priecājos. Saņēmos uzcirst savus Qoo Qoo legingus. Tādi maigi.

..un vispār, lai arī sniegs kūst, man šodien jādodas uz pirmo Ziemassvētku balli. Vilkšu baltu kleitu un tēlošu sniegpārsliņu!

Gaiši!

Mieru, tikai mieru..

Polārajā naktī arī polārais miegs nāk. Gribas ietīties baltā kažokā un sniegbaltos, mākoņmīkstos pēļos gulēt garu, saldu un dziedinošu ziemas miegu kā lācim. Nu labi, polārie laikam neguļ.. jeb guļ? Netieku skaidrībā ar šito..hm.. 

Nu tātad - slinkums kapitālais. Lai gan skrienu un daru lietas, kaut kā nevaru saņemties un pieķerties pie tādām sev svarīgām.. Graužu mandarīnus, skatos uz oranžo, radošo dzirksti un mēģinu.. mēģinu saņemties, jo laika nav daudz..

Kam nav daudz? Istabai. Jā, manai istabai!! Drīz taps. Sola, ka nākamnedēļ jau skrūves sienas un man būs savs stūrītis, būcenītis, vieta... Priecājos par to ļoooooti! Un šajā sakarā šorīt sapratu, ka man taču jānosapņo kādā krāsā..ou.. te nu sākas.. biju uzdomājusi, ka vajag lillā, bet tā kā lillā nejauši pamanījos ieviest dzīvojamajā zonā, tad manas alkas pēc lavandu krāsas garīgā strāvojuma ir apmierinātas. Tagad kā reiz iedomājos - varbūt ko sarkanu? Ar baltām zebrām? :) Nu vismaz vienai sienai, kā akcents būtu super! Un pārējās.. hm... Netieku skaidrībā... 

 

* foto no interneta dzīlēm, iedvesmai

Zebras taču kapitālas, ne? :) Varbūt man vajag vienradžus.. ?? Šodien vieni vienīgi neskaidri jautājumi.. 

Un visam pa vidu vēl mandalu mājasdarbs - ikdienas erceņģeļu meditācija. Ar to arī slinkoju. Pirmdienu izlaidu, bet vakar gan centos no sirds saulainā meža klajumiņā satikties ar erceņģeļiem Mikaēlu, Gabriēlu, Uriēlu un Rafaēlu. Tāda vizoši mirdzoša un jautra kompānija sēņošanai :)

Un ko es vēl būtu labu sadarījusi.. Ak, jā, pirmdien piebeidzu savu pirmo gleznu pie Ievas. Redz, kur salīdzināšanai. 

Iesākums

Nobeigums

Tagad jādomā par nākamo, gleznojamo projektu. Tikai ne dabasskatus!! Tos vēl ne. Kādu skaistu podu? Hmm, bet varbūt kāds var aizdot uzgleznojamo??  

Bet vēl par to slinkošanu - atradu attaisnojumu - kosmoss saka, ka šajā mēnesī ir svarīgi nesteigties, rīkoties bez steigas, lai nezaudētu apdomīgumu un centīgi nodarboties ar garīgo praksi, kas veicina paša garīgo līdzsvaru. Vajagot koncentrēties uz to, kas patiešām mums katram ir svarīgs, saglabāt mierīgu enerģijas stāvokli, lai nepieļautu haosu savā dzīvē. 
  
Nevaru nenocitēt:

"Šajā mēnesī ir stipri sajūtama maģija un burvestība. Tu tiešām vari pārdzīvot visiespējamākās sajūtas. Šī mēneša enerģija ir atbrīvošanās, veidošanas un iedvesmas enerģija. Vislabākais tās pielietošanas veids ir paša garīgais līdzsvars un apdomīgums. Nav nepieciešams cīnīties lai panāktu burvestības piepildīšanos. Nav nepieciešams veidot satricinājumus un pielikt milzīgas pūles, lai to īstenotu. Gluži pretēji, esi mierīgs, mērķtiecīgs un nesteidzīgs, un burvestība izpaudīsies dabiskā veidā. Maģiski notikumi paši piepildīs tavu dzīvi, ja tavi nodomi ir pamatoti, apdomāti un stabili. Ar mīlestību sirdī, atklāti skatoties pasaulē, uzaicini izpausties savā dzīvē visvairāk vēlamo un lēnām atbrīvojies no nevēlamām domām un tieksmēm!" 

Tad nu rāmu garu tā arī turpināšu ar zebrām, meditācijām, eņģeliem, mandalām, krāsām, gleznām, istabām. Un ir taču vērts nesteigties, ja sola brīnumus! 

Mieru, tikai mieru..

XX