Halovīnposts

Nu tad -  HAPPY HALLOWEEN!!! 

Rīgā jūt, ka šodien spokiem mājas arests beidzies. Iznākuši ielās un pat dauzās pa lielveikaliem. Arī radio staciju apsēduši kaut  kādi mistiskie spēki, kas spiedz un rūc visas dienas garumā. Un ārā taču vēl gaišs!! Kas būs tumsā??

Es arī gatavojos un noskaņojos vakara halovīnpārgājienam.

Redz, kur mans draudziņš, paņēmu uz darbu, lai pabiedē kolēģus. 

Vakarā stiepšu līdz purva dzīlēs. Uzlikšu sikspārņu antenstīpiņu labākai kosmosa informācijas tveršanai un tad kopā bursimies, līkumojot pa Cenu tīreļa takām. Tas būs visīstākais laiks, kad iespīdināt lukturīšu starus akačos, lāmās, dīķos un dīķīšos, kuros pilnīgi noteikti spoguļosies viss, ko vēlēsimies tur saskatīt.

Spocīgu šo vakaru jums un cerams, končas sagādātas vairumā, jo nekad nevar zināt, ko izdarīs "Saldumus vai izjokosim!!".

Booooo!!

atskats UZ un ieskats IEKŠ. no šeit un tagad ne vēsts :)

Ou.. brīvdienasssss..bija.. mmm.. un slinkumsss...

Tik nepieklājīgi sākt pirmdienu ar tādu brīvdienu slinkuma un neorganizētības sajūtu. Lai arī pulkstens sagrozīts un viena stunda miega pieķerta klāt, tomēr, eh.. kā parasti, pirmdienās negribas līst ārā no migas. Un šorīt pat bija gaišs! Nabaga kaķu zvērs gan lāga nesaprata, kas par lietu un ņaukšķēja pie guļamistabas durvīm stundu agrāk. Vai tad kaķi uztrauc bultiņu bīdīšana mūsu māju, biroju, rokas un citu rāmju (pareizāk - apļu, jo pulksteņi taču lielākoties ir apaļi..) ietvaros? Sakidrs ka nē!

Šorīt arī pēdējā pirmdiena pirms mana pus novembra garā atvaļinājuma. Tas vien jau ir ko vērts - 2 nedēļas dzīvoties pa ārzemēm - izbaudīt Īrijas pavisam citādo dabu, saņemt atlikušā gada devu mammas rūpju, iebāzt degunu Norvēģijas skarbumā sabužināt vedējmāti un samīļot krustmeitiņu, tad aši pārkrāmēt koferus un,  traukties ceļojumā ar vīru. Lai arī ne pārāk garā, taču, noteikti koncentrētā.Un tas nekas, ja Sardīnijā līs. Mums būs lietusmēteļi, ceļojuma plāns, skaista viesnīca (vismaz pēc booking bildēm spriežot) un, galvenais, mēs būsim viens otram bez ikdienas un apkārt esošajiem... Izklausās labi. 

Vel mazliet, mazliet, līdz novembris ieraus priecīgo, skaisto un vērtīgo notikumu virpulī! Tik vien jāpagūst kārtīgi izplānot rokasbagāžas kofera staturs - rūpīgi jāizmēra konfekšu kastu svars, jāatsvaidzina supermini džemperīšu salocīčanas tehnika un jāpieņem lēmumi par būtiskākajām lietām kosmētikas somiņā. Galvā jau sāku to pārcilāt, lai arī līdz tam vēl tik dauz kas sadarāms šeit pat. Un pats galvenais - ceturtdien, 31.oktobrī Hellovīnu pārgājiens!!! Trakie un drosmīgie līdzgājēji saorganizēti, mazais ķribis noskaņas radīšanai arī. Jāieskrien tik konču bodē pēc tējas pauzes trītiem un jāsūta labās domas kosmosam, lai nosargā ceturdienas vakaru bez lietus :)
Ui, bet patiesībā, es gribēju šodien pakavēties nedēļas nogales atmiņās, nevis iegrimt nākotnes plānošanā :) (ekk, zinu, ka tā ir mana problēma - dzīvot šeit un tagad, nevis vakardienā un rītdienā..bet..)

Nu tātad - uzcirtu savu vintage vecmāmiņas sudrabkāzu mežģīņu blūzi, helovīnnoskaņu kleitu un sestdienas rītā beidzot devāmies izmantot mūsu Baltās Papīra Ballītes dāvanu un darīt tieši neko uz Dikļu pili.

 Bija vareni. Tiešām darījām neko. Lēnu garu iečekojāmies, atslābām, izbaudījām neaizmirstamu vidzemes mežu SPA  - piparmētru pīlingu ar meža mētru un masāžu ar piparmētru eļļu (akvai, un kā filmās - barona masāžas istabā abi reizē uz skaistiem masāžu galdiem un prasmīgu  meistaru izpildījumā.. es izskusu.. :) ), atgriezušies numuriņā pilnīgi relaksēti atļāvāmies iekārtoties uz palodzes pie atvērta loga un turpināt relaksāciju pa savam - lakot nagus un malkot Valmiermuižas alus (te nu brīva vaļa iztēlei, ko nu kurš no mums darīja.. :) ) un tad ar atjauninātu manikīru devāmies iepriecināt arī vēderu uz gardēžu restorānu. Pēc vakariņām tapa pilnīgi skadrs, KĀDĒĻ to sauc par gardēžu restorānu... mmm..

Sakārdināju? :) Bildē ķirbju biezzupa ar magonēs panētām tīģergarnelēm. Es saku, gardēdība...

Nu tātad, ceru, ka visiem nedēļas nogale ir bijusi vismaz tik pat laba kā man! Protams, ar neiztrūkstošu mandalu terapijas nodarbību svētdienas vakarā, lai neliktos, ka trīsdimensionālā pasaule ņem virsroku, jāparokas arī dziļāk zemapziņā. Atzīšos gan, ka man lāga neizdevās.. biju pārāk relaksējusies laikam :) Bet tas jau bija galvenais brīvdienu plāns - ATSLĀBT. Un šoreiz tiešām tas arī izdevās. Prieks par to.

Lai priecīga, ražīga, darbīga nedēļa un labs novembra iesākums. Gaidīsim, ko kosmoss mums nesīs novembrī.

 Man ir sajūta, ka kaut ko labu!

:)

Pūcīgi

Ak, atcerējos, ka solīju atskaitīties par pūcīti. Te nu ir. :)

#ecattus

Bildes jau aplūkojāt manā facebook profilā, taču piemetīšu vēl dažas.

Tik ļoti iederīga jutos zaļajā mierā pēc labas darba terapijas - meža stādīšanas.

Īstais laiks iepūčoties :)

#ecattus

#ecattus

UHU!!

:)

P.S. QooQoo legingi ir jau ceļā pie manis.... jee..

Skaistāka sajūta

Labrrrrrrrrrrrrrīt sasalušā rrrrrrrrītā! 

No skapja dzīlēm izkārpīti laukā lielie džemperi, pūkainās vestes un siltie praķīši. Kļūst arvien vēsāks, taču, prieks par to, ka nelīst. Jā, labi, ka vismaz nelīst, kā Edgars Liepiņš vienā vecumvecā dziesmā saka.:)

Kamēr vēl daudz maz sauss un lapas daudz maz dzeltenas, nevis brūnas, metos tās likt lietā. Sestdienas brokastgalds ietērpās rudenī.  Kā acīgākie iekš facebook pamanīja, lai, arī ar ne pēc etiķetes izkārtotiem galda piederumiem, tomēr noskanīgs bez gala. Tikai viena vaina pankūkām - mazuma piegarša. Vīrs bija sacepis TIK labas.. mmm... un vispār, TIK labi, kopā gatavot brokastis, pusdienas, vakariņas.. jebko.. kopā.. kad var just, ka divi kļūst par vienu, tik organiski - padod, pieliecas, sakuļ. Bauda! :)

Nu re, te uzskatāmi brokastis - aveņu - ingvera tēja māla krūzītēs, jaunie taureņu šķīvji (Paldies, mammu!!), rotaļīgie Nicas minkas ieslēpušies lapu kaudzē un tam visam pa vidu jau pieminētās pankūkas ar mazuma piegaršu, un pašrocīgi vārītās kabaču-citronu un ābolu-kanēļa-rozīņu zaptes un, svecītes, kā tad bez tām. Ugunsdrošības speciālistiem lūdzu pievērt acis.. zinu, ka nebija ugunsdroši, bet SKAISTI gan :)

Tad nu kad par garšīgo, tad par garšīgo..pagājušās nedēļas vidū facebook vēstuļu sadaļā pie "others" nejauši uzdūros ziņai, ka esmu laimējusi bezmaksas woku pie draudzīgās CITY WOKS zebras. Nu tad piektdien cirtu ezīti mugurā un pukšķināju ciemos. Pa ceļam iebāzu degunu ecattus manufaktūrā, lai tiktu pie sildošas vestes aukstiem ziemas vakariem ar pūcīti. (Par to kā pūcīte stādīja mežu un citādi pūčojās pa mežu, stāsts būs vēlāk, kad mans dators atkal izārstēsies no iesnām..) Bet vispār secinu, ka būs jāpērk lielāks dzīvoklis, citādi manam zvērudārzam vairs nav vietas - ezis, lapsa, dinozaurs un pūce :) Ecattus rullē :)

Kas tad vēl pa brīvdienām. Sestdien salādējāmies visi mašīnā un braucām skatīt Pecolli Bubllelandia šovu Kongresu namā. Es jau te pieminēju zvērudārzu.. bet šis.. bija nesalīdzināmi lielāks. Tik daudz lielu, mazu un vidēju, spiedzošu bērneļu nebiju redzējusi vienkopus, šķiet, ka nekad. Arī mans pavadošais sastāvs šim apgalvojumam piekrita tīru sirdi. UH, kas par sajūsmu! Burbuļi un medūzas un lāzeri.. viss tik košs un daudz, un lido, un spīd, un.. nu UH vienvārdsakot. Mazajiem noteikti ļoti patika. Es tā kā lielais skeptiķis mazliet vīlos, gribējās kādu tādu UH arī priekš sevis noķert, bet neizdevās. Protams, ka interesanti, protams, ka prieks, ka to dara mūsējie, bet.. nu kaut kas pietrūka.. Taču ķeksīti varu ievilkt - biju :)

Un vēl, kā jau parasti brīvdienās, zīmēju mandalas. Tik laba nodarbība šoreiz. Darbiņš ar aizvainojumu. Nu jā, jāpiestrādā krietni, bet mandala sanāca skaista. Un sajutos arī mazliet skaistāk|. Tas jau ir galvenais, sajusties skaistāk. 

Tad nu, lai skaistāka sajūta šonedēļ arī jums, jo pilnmēness trakums aiz muguras, novembri sola mierīgāku.

Lai skaistāk!!

Apdomājamais

..mhm.. 

..jūs taču arī jūtat, vaine? Pilnmēness IR klāt. Turklāt īpašais, ar aptumsumu, kas to padarot trīskārt jaudīgāku. Nu, jā, ir jaudīgs gan.. ar darbiem un jautājumiem un domu pilnu galvu, bet.. nu.. ar to jau mums katram pašam jātiek galā. Centīšos. Lai arī brīvdienu plāni izjukuši, ieviesušies to vietā citi. Un pirmais (un galvenais) IZGULĒTES!! Uh, tas tik būs labi.. :)

Bet par to, kapēc šodien posts.. tapēc, ka pie manis kopā ar koncentrētu enerģijas devu tuvākā mēneša izdzīvošanai atnāca arī šāda apdomājama lieta:

"Kad Dalailama tika jautāts, kas viņu visvairāk pārsteidz runājot par cilvēci, viņš atbildēja: "Cilvēks. Jo viņš ziedo savu veselību, lai nopelnītu naudu. Tad viņš ziedo savu naudu, lai atgūtu veselību. Un tad tik daudz satraucas par nākotni, ka neizbauda tagadni; rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē; viņš dzīvo it kā nekad negrasītos mirt, un tad nomirst nekad tā lāga arī nedzīvojis.""

Apdomājam???

Bučas un sausas kājas jums brīvdienās! 

Turam lietussargus stalti :)

S!M

pilnīgā TUMSĀ

Hmm.. Kaut kā palaidu garām to, ka nepadalījos ar savām sajūtām par pagājušās piektdienas noslēgumu - vīrs mani veda uz vakariņām tumsā. Tumšā garšas piedzīvojumā, tā teikt. Tad nu saņemos, lasiet un iedvesmojieties kam nepiedzīvotam :)

Iepriekš, protams, profesionālais gūglēšanas kretīnisms – vajag taču salasīties atsauksmes, lai nav pilnīga un galīga niršana nezināmajā. Tad, kad nu aptuvenais priekšstats gūts, gaidu darba dienas beigas un savu tumšo piedzīvojumu. Dodamies uz restorānu „Olīve” Rīgā, Ģertrudes ielā 56. Tur sastopam vēl bariņu tumsas piedzīvojumu alkstošo ļaužu. Izpakojamies no mēteļiem un gaidām. Nepaiet ilgs laiks, kad pienāk mūsu kārta ienirt aiz noslēpumainajiem aizkariem. „Dāma nāk pa priekšu, liek savu roku man uz pleca. Kungs liek roku uz pleca dāmai un lēnām ejam.”. Tā nu sākas mūsu ieniršana tumsā kā dāmai un kungam. Viesmīlis ar nakts redzamības brillēm ved mūs līkločiem un šķiet, ka telpa tāda ovāla un gara. Dzirdam, ka tur pat pie galdiņiem sēž arī citi ļaudis, taču neredzam itin neko. Šķiet, ka pašas balss pat skan citādāk, jo viesmīlis nepārtakti taujā par to kā mēs jūtamies. Esam sasnieguši mūsu galdiņu. Somiņas tiek gādīgi uzkarinātas uz krēslu atzveltnēm, mēs tiekam nosēdināti un saņemam instrukcijas – priekšā salvetīte, ko labāk ieklāt uzreiz klēpī (ļoti labs padoms!), kreisā pusē dakšiņa, labajā nazītis. Tieši nazītim galā glāze ar ūdeni.

Kamēr viesmīlis sēdina pārējos apmeklētājus lēnām aptaustu teritoriju. Galds šķiet apaļš un priekšā vēl karotīte un dakšiņa saldajam ēdienam. Citu priekšmetu tuvums nav sataustāms. Ošņāju gaisu. Tāds mazliet sastāvējies un nedaudz smaržo pēc ceļmalas kroga. Droši vien dēļ aizkariem, kas vajadzīgi, lai telpā nodrošinātu pilnīgu piķa melnu tumsu, nav lāga ventilācijas. Tumsā atrodu vīra roku un pieķeros. Liekas, ka tā drošāk :) Pa to laiku tiekam pie galda biedriem. Kāda visnotaļ aktīva un čalojoša pāra. Meitene tik aktīvi iepazīst teritoriju tumsā, ka viss viņas ūdens ar slaidu loku iegāžas man klēpī. Bet nu ko.. tas jau tikai ūdens. Smieklīgi.

Viesmīlis izvadā uz labierīcībām visus, kuriem tumsa uzdzinusi uztraukumu un tad sākas gaidīšana. Pirms maltītes vēl mazs, vēsturiskis ieskats tumšo vakariņu vēsturē un.. mmm.. jūtam, kaut kas sāk smaržot.. viesmīlis pārvietojas tik nemanāmi un pēkšņi uz galda priekšā ir šķīvis ar kaut ko siltu. Mēģinu sasmaržot. Smaržo garšīgi, tas arī viss. Ir skaidrs, ka jāķeras klāt. Konstatēju, ka uz šķīvja ir kāds gaļas gabals. Tam arī ķeros klāt, griežu un vīlēju, mēģinu uzdurt un ēst pieklājīgi. Beigās gan ļaujos kārdinājumam uzdurt gaļu uz dakšas un kost. Tā drošāk, ka izdosies to atkal samedīt tumšajā šķīvī. Garšo labi, sulīgi. Piedevās detektēju kartupeļu šķēlītes kaut kādā mērcītē, topinamburus un zaļās pupiņas. Lēnā garā bakstos, kamēr dzirdams, ka blakussēdētāji jau ar savu porciju tikuši galā un ziņo, ka to var konstatēt pārvelkot ar pirkstu pār šķīvi. Es gan  cenšos ieturēt stāju – pirkstus šķīvī nē! Pēc brīža arī ar nazīti un dakšiņu zmējot zvaigznītes šķīvi, šķiet, ka nekas vairs neķeras. Nolieku galda piederumus slīpi pār šķīvi un tie acumirklī pazūd. Hm, un kā tad lai te ēd ar rokām, ja viesmīlis visu redz?? :)

Ou.. laiks saldajam. Ņamm.. garšo debešķīgi.. kaut kas šokolādīgs ar riekstiem un debešķīgām krēma putiņām pa virsu. Šķiet kāda kūka. Kamēr es vēl pusē, atkal kaimiņi ar turbo ātrumu visu jau ir noloksējuši un paši par to priecājas. Saklausu, ka galda biedrene ir pamanījusies iemest kādu gabalu arī klēpī. Redz, salvetītes tiešām noder :) Beigu beigās, kad šķiet, ka nekas uzdurams uz šķīvja vairs nav, nolemju tomēr notestēt ar pirkstu. Nu gan jau, ka viesmīlis ne to vien redzējis. Jā, tiešām viss godam notiesāts, šķīvis tukšs. Tas arī zibenīgi pazūd, tikklīdz esmu beigusi ēst. Ūdens glāze iztukšota, papildus pasūtītais vīns arī un telpas stūrī parādās maza gaismiņa. Tiek iedegtas sveces. Akvai, cik to gaisma šķiet spilgta! Bija tik labi neko neredzēt..

Viesmīlis Ingars nodemonstrē mums to, ko mēs ēdām. Patiesībā ēdiena izkārtojums uz šķīvja bijis ļoti skaists. Gan vistas fileja ar kartupeļu gratinē un piedevām, gan šokolādes kūka ar maskarpones krēmu, cidoniju sīrupu un brūklenēm. Izrādās tas bija tas, ko mēs ēdām. Nopriecājos, ka es vienīgā no visiem uzminēju, kas bjia tas – tie topinamburi. Laikam pārējie tos nekad ieprieš nebija baudījuši, jo tā riekstainā, sveķainā, kraukšķīgā garša nav sajaucama ne ar ko.

Kopumā – sajūtas interesantas.  Šķiet ka ēdiens garšoja kaut kā īpaši. Interesanti bija censties sagaršot kas ir tas, ko ēdu, kā arī medīt ēdamo pa šķīvi DRĪKSTĒT piestumt vai pabakstīt ar pirkstu, jo neviens neredz. :) Pārsteidzoši šķita tas, ka balsis izklausījās citādāk, kā gaismā. Arī par galdiņa kaimiņiem nācās spriest tikai pēc balss un komunikācijas stila. Gaismā, protams, viss izrādās citādāk, taču, iespējams, ka tur, tumsā, mēs esam patiesāki. Neredzot sajūtam daudz vairāk. Izmantojam arī citas maņas, nevis ņemam visu vienkārši „uz vizuālo”.

Katrā gadījumā – iesako šo izmēģināt. Ja sagribas, tad pierezervēt šo iespēju var tur pat restroāna vai arī www.davanuserviss.lv. 

Modiniet citas maņas, tas ir tik interesanti!

Labu dienu un ēstgribu! :)

Aizvadīto dienu drusciņas

Sveiciens!

Ja jūs šorīt manījāt cauri esplanādei skrienam zilu balonu kaudzi ar oranžām stārķa kājām, tad ziniet, tā biju es.

Skrēju un domāju, ka esmu cirks par brīvu. Bet skaidri zinu, ka bija vairāki cilvēki, kuri skatoties uz mani pasmaidīja. Un tas taču ir tik jauki, ar smaidu sasildīt kādam diezgan vēso pirmdienas rītu!

Lai gan rudens jauks un saulains, nevaru un nevaru atrast saulīti sevī. Tikai negaisi un zibeņi. Nezinu kā aprimt. Bet runā, ka oktobrī daudz spēcīgas un atvērtas enerģijas. To es jūtu, tik ne to atvērtību, bet vēl jau laiks. Vēl jau laiks atvērties un tapt upei, kas paraus visu līdz. Galvenais jau radīt, darīt to, kas patīk, sazemēties, lai nenogāž no kājām..

Tad nu brīvdienās zemējos bezgala. Pat "iezemēju" zemē pārdesmit mazas priedītes. Pirmo reizi stādiju mežu. Bija tik forši. Meža vidū uzarts tīrums un vīrs ar tādu "priežu sieku" pār plecu un dīvainu stādīšanas uzparikti  iet tik un klakš - bedrīte, priedīte iekšā. Piemīca.  Un atkal - klakš - bedrīte, priedīte iekšā. Piemīca. Klakš - bedrīte, priedīte, klakš klakš klakš.. Tā mēs stādījām mežu. Vīrs stādīja, es ganījos, vēroju stirnas tuvējā izcirtumā, savēroju sūnās arī pēdējās, sastingušās gailenes un dažas, noslēpušās brūklenes. Būs ko pielikt desertam. Radio vīri stāsta, ka šodien esot desertu diena un bez deserta nu nekādi nevarēs iztikt! Bet par to stādīšanu - beigās neizturēju - gribējās man arī to priedīti ieslidināt stādāmajā uzpariktē un teikt, ka ES IESTĀDIJU PRIEDI. Un.. beigās izrādījās, ka divatā raitāk un interesantāk darbs rit uz priekšu. Klakš - es iemetu priedīti, vīrs piemīca, klakš - es iemetu priedīti, vīrs piemīca. Kopīga darba darīšanas sajūta paceļ, meža smarža nomierina un pēkšņi viss liekas tik dabiski un mīļi. Nekādu uztraukumu, nekādas ikdienas. Tikai šis mirklis ar "klakš". Skaisti.

Lai vakars izvērstos vēl skaistāks, izvedu gardēdības izvirtības - silta fokača. Ak.. nu bez komentāriem.. Recepti nolūkoju iekš www.cetrassezonas.lv un pie tās pieturējos diezgan stingri. Varat izmēģināt - ir vērts :)

Oriģinālrecepte šeit.

Sastāvdaļas:
350 g kviešu miltu
1 tējkarote sāls
1 tējkarote cukura
8 g sausā rauga
50 ml olīveļļas
200 ml ļoti silta ūdens
rozmarīns, vidusjūras garšvielas, oregano
4 ķiploka daiviņas, nemizotas

Pagatavošana:
Lielā bļodā sajauc sausās sastāvdaļas: miltus, sāli, cukuru un raugu.
Iejauc ūdeni un olīveļļu, lēnām mīcot, līdz izveidojas mīkla.  Pārkaisi ar miltiem, apsedz ar dvielīti un liec siltā vietā rūgt.
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
Kad mīkla uzrūgusi, iejauc tajā garšvielas.
Ņem mīklu un ar pirkstiem izkārto uz tpannas, iespied bedrītes, dažās iekārto ķiploku daiviņas.
Cep 20–30 minūtes. Kad gatava, ļauj tai dažas minūtes „atpūsties”.

ŅAMMMM!!!!!!!! :)

Nu jā, vēl brīvdienās šis tas radošs. Ar dažiem akrobātikas elementiem turpinu pārkrāsot savas sienas, domas un dzīvi. Visinteresantāk ir tieši tajā stūrī, kur nevar piekļūt no lielajām trepēm.. Tad jāliek krēsls, uz krēsla ķeblītis un jāmēģina lēnām uzrāpties un, galvenais, piecelties kājās balansējot ar krāsas rulli vienā rokā un krāsas "vannīti" otrā. Izdevās! Būtu labi, tādā pašā virtuozā veidā pārkrāsot arī tumšākos un grūti aizsniedzamos domu un sajūtu kaktus.
Te daži uzskatāmi darba virzīšanās procesi un "THE Lampa", ko mans mīļais vīrs pats.. PATS uzradīja. Esmu TIK ĻOTI lepna par to! Gan par lampu, gan vīru, gan radošo procesu :)

Krāsaini šodien!

P.S. .. mani tikai nepamet sajūta, ka kaut kas ar šīm sienām galīgi nav tā kā ieplānots.. kur mana gaiši brūnā lattes krāsa??? KĀPĒC lavandu lillā?? :D

 

TAS IR svarīgi

TAS IR ĻOTI SVARĪGI - LAIKU PA LAIKAM
KĻŪT MAZAM, LAI AUGTU LIELS.
JA JŪS TO NEVARAT,
JŪS ESAT KAUT KO PAZAUDĒJUŠI.
SPIRĀLI.
ATDZIMŠANU.
/I.Ziedonis/

Akvaivai kā šīs rindas mani uzrunāja... Kļūšana atkal mazam, atdzimšana, atjaunošanās. Īstajā laikā, jo tieši tas ir tas, kas vajadzīgs. Kļūt atkal mazai - pieņemt labās domas, aizgaiņāt sliktās un tikai ļauties, lai mani mīl. Un kurš gan to var izdarīt labāk par mīļajiem?? Tāpēc aviobiļetes pie mammas ir jau kabatā un dažas divvientulības dienas ar vīru arī noorganizētas. AT-ļaušos būt maza, lai rastu spēku būt atkal lielai. Tagad tikai atliek sagaidīt novembri. Ū-ū, gaidūūū!!
 ..bet tikmēr - mazliet rudens košuma gan lapās, gan svārkos un šallītēs.

..un jā, TAS IR SVARĪGI!! :)

Dzeltenās kurpes purvā

Kamēr daži mani mīļie cilvēki bauda siltumiņu Franču rivjēras aristokrātiskajā Nicā (un pilnīgi nekaunīgi sūta man TIK siltas bildes un video!!!) tikmēr is jāsaņemas, jāsapurinās, jānoskurinās, jānoliek pie malas sienu krāsošana (to labāk darīt lietainās dienās) kā arī citi iedomāti steidzami un neatliekami darbi, un jāmetas iekšā saulainā rudens dienā līdz pašiem matu galiņiem.

Mugurā saulīti pievilinošas neonraibas bikses un dzeltenas kurpes, dzeltenas kurpes, dzeltenas kurpes ir man... :D un - AIDĀ PURVĀ!!!

Nu ziniet, tik skaisti! Un mazliet aizvēsturiska sajūta. Un tie dīķīši, kuros spoguļojas rudens saules rēnie stari. Tik noskanīgi.

Vienīgais, saulainā dienā tur daudz, ļoti daudz cilvēki, taču, ja izvēlas līkumiņu mest pretēji vispārpieņemtajam virzienam, tad, jā, ir mazliet grūtības ar samainīšanos (īpaši ar pretimbraucošajiem bērnu ratiņiem, kas aizņem visu trīs dēļu platumu), bet vismaz neviens lēnā solī nevelkas pa priekšu. Raitā solī ejot kāda pusotra stunda pagāja. Rīgas mežu lapā stāv rakstīts, ka laipas garums esot 5 km. Maršruta viducītī uzsliets skatu tornis un galdiņi, pie kuriem notiesāt līdzpaņemtos cepumus un izdzert sildošu tēju. Deguns sala man gan, jā. Bet kad palēkāju palika silti. 

Un dzima doma, ka tā tik būtu lieta - uzlikt "ciklopiņus", piebāzt pilnas kabatas ar končām un mugursomas ar sildošiem dzērieniem un doties nakts izgājienā. Ideālajā variantā, sameklēt tik pat traku kompāniju un šito paņemt Halovīnos. Bērni, protams, jāsasien striķītī, kā bērnudārzā, lai neieveļas dūksnājā, bet būtu jautri un mazliet citādāk. Tagad sākšu meklēt kabatas formāta izgrebjamo ķirbīti, ko izmantot kā baisi smaidīgu laterniņu pārgājiena ceļa rādītājam :) Plāns gatavs! 

 Ja sagribas uzzināt (un vēl labāk, ja sagribas pašiem apskatīt un izbaudīt) ko vairāk par šo brīnišķo Latvijas dabas objektu, re' ku' info.

Priecīgi!!!

Kruasānīgi

Bonjour!
Tieši tā šorīt gribās sasveicināties ar pasauli. Tā franciski. Un mazliet brīvdieniski. Ir tik forši, ja rīts iesākas mazliet citādi, kā ierasts, tad noteikti būs pilnīgi citāda (zinu, ka daudz, daudz labāka) diena.

 Lai arī jums būtu iespēja ko tādu (domājams, ļoooti labu dienu) uzorganizēt, nepieciešams ir pavisam nedaudz.. tik vien kā agra sapulce darbā, kurai galds jāsaklāj laicīgi. Tas nozīmē - darbā jābūt agrāk. Nav laika čammāties, tāpēc brokastis pa ceļam mašīnā. Ak jā, nu izklausās pēc vienas vienīgas steigas, BET nē, tas bija TIK forši :) Tāda brīvdieniska sajūta. Šķita, ka dodamies piedzīvojumā nevis vienkārši uz darbu. Tas tādēļ, ka mums ģimenē tā iegājies, braucot kādā tālākā piedzīvojumā brokastis allaž ēdam mašīnā, lai netērējas laiks un piedzīvojums sākas ātrāk. Un šorīt bija tieši tāda sajūta, ka būs piedzīvojumi. 

Pirmais, garšas piedzīvojums jau tika nobaudīts. Izcilie Cadets de Gascogne kruasāni, šokolādes maizītes un biezpiena čībiņas.. mm.. Lai arī pirkti vakardien, joprojām garšoja lieliski. Par svaigiem vispār pus karaļvalsti var atdot. Tiešām tie ir labākie kruasāni, kādi pie mums ēsti. Nu par Franciju jau ir cits stāsts.. Noslēpumainajā Parīzē, tāpat kā saulainajā Nicā tiem ir pavisam cita garša..jo.. nu tā taču ir Francija, tur viss ir citādāk.. Aizsapņojos.. laikam gribas atvaļinājumā :) Taču par kruasāniem runājot, ne velti portāls www.kursuzsauks.lv raksta, ka (citēju) - "Nelielajā franču konditorejā (patisserie) katru dienu cep svaigus kruasānus gan ar siera, gaļas pildījumu, gan bez tā. Labākie kruasāni Rīgā. Piedāvājumā ir arī īstas franču bagetes. Šokolatīns kopā ar tasīti cafe au lait un franču presi nu gluži kā Parīzē. Piedāvājumā ir arī svaigi spiestas sulas. Vieta ar šarmu. Maiznīcas saimnieks ir francūzis, kas jau vairākus gadus dzīvo Latvijā, pārvietojas ar velosipēdu un katru dienu konditorejas iztrādājumus cep ne tikai paša kafejnīcas apmeklētājiem, bet arī apgādā citus restorānus ar svaigi ceptām franču maizēm un maizītēm".

Un piedzīvojumi šodien noteikti turpināsies - vakarā došos uz Riga Fashion Mood. Apmeklējums gan būs ar nelielu darba piegaršu, taču tas noteikti netraucēs sasmelties jaunās vēsmas un piesapņot pilnu galvu ar jauno, modīgo "gribuuuuuuuu" lietu sapņiem :)

Foto no elrasbaking.blogspot.com

Lai jauka, piedzīvojumiem bagāta piektdiena 

un brīvdienās viens vienīgs franču miers ar kafiju, avīzi un kruasānu! :)

Aizsalušie logi neko nesaka, tikai aicina padomāt..

Šorrrrrrrrrrrrrrrrīt bija aizsaluši logi.. Brrrrrrrrrr..

Rōzais (un tieši tā - ar garumzīmi uz "o" :) ) mētelītis silda labi, taču sanāk atklāt arī silto krēslu sezonu automašīnā pa ceļam uz darbu.
 Neko nesecinu no šī visa, tik vien, kā pieņemu, ka tā ir jābūt. Viss rit savu gaitu. Pēc siltā laika nāk vēsais, pēc vēsā aukstais, pēc aukstā siltais un pēc siltā karstais. Un tā atkal no jauna. Pilnīgi bez emocijām. Pagaidām nevaru tikt skaidrībā ar to, kā es jūtos oktobrī un kā oktobris jūtas manī. Vajag kaut kur nomukt. Pabūt ar sevi divatā bez liekām enerģijām.Bez zāģiem un tā, ka viss krīt laukā no rokām un plīst. Jā, vajag. Domāju kur un kā un kad.. Nu tā apcerīgi, vienvārdsakot. Vakarā iešu saplūst ar dabu. Zinu, ka 5km skrējiens dos daudz vairāk par tukšu prātuļošanu internetā :) Un daba.. jā, nu mums šomēnes jābūt dabā. Jāiesūc visas dabas enerģijas, jāsajūt tas, ka esam vienoti ar planētu Zeme!

Par zemi runājot.. pirmdien saņēmos beidzot uzkāpt augstāk un pavērot, kā tad mūsu Rīga izskatās no augšas. Tiktiešām skaisti! Skati tādi neredzēti un mazliet sajūta kā Parīzē, Eifeļtornī. Laba ideja Zinātņu akadēmijai ļaut tūristiem un vietējiem baudīt skaisto skatu. Liels paldies par to! :) Ja arī jums ko tādu sagribas, tad šeit var redzēt cik tas maksā un kāds ir darba laiks.

 Augšā gan bija mazliet vēsi (nu nevaru kaut kā pieņemt to rudenīgumu), taču baudīju skatu gana ilgi. Pat uzrīkojām ar vīru mini pikniku, notiesājot debešķīgo Stockmann Ricotta sacepumu. Bija jauki un prieks par to, ka BEIDZOT saņēmos nočekot šo vietu, kas manā prātā dzīvoja jau labu laiku. Hm.. varbūt jāķeras klāt arī tām pārējām lietām, kas tur dzīvo.. Jāņem un vienkārši jāīsteno, jārada, jādzīvo.. un pie manis šodien kā saukta, nonāca arī viena laba atziņa, ka: "Life isn't about finding yourself, life is about creating yourself!" Jā, zinu, dzirdēta, bet, kas vainas atkārtošanai? :)


Tad nu, lai jauks vakars un spraigs rītrīts!


Lecam dabā!!!
XX