Tuk, tuk.. šodien beidzot sajutu to, ka svētki klauvējas arī pie manu sajūtu durvīm. Vēl vakar žēlojos, ka nav noskaņojuma, taču šodien beidzot uz mirkli to sajutu. Ceru, ka izdosies noturēt :)
Sapucējos atbilstoši - kā jau svētkos pieklājās - sarkani/zaļš ancuks un eglītes. Kur tad bez tām. Eglītes visur. Man šoreiz ausīs. Visi, kas paskatās, smaida. Un tas jau ir forši, ka dāvāju smaidu :)
Pasmaidīji? :)
Un jā, kā tad man to sajūtu izdevās noķert? Ak, nu protams, pateicoties rūķīšiem.. Superīgajiem biroja rūķīšiem.. Tādas dāvanas.. nu TĀĀĀDAS dāvanas... Paldies, paldies, paldies!!!
Un pats galvenais paldies par to kripatiņu svētku sajūtas, par to sēkliņu, stādiņu. Solos čakli kopt un audzēt, lai līdz Ziemassvētku vakaram man arī sirdī izaugusi skaista svētku sajūtu eglīte!
XX
P.S.
..haha.. ja jau reiz par eglītēm, tad par šito es visu laiku sajūsminos, kopš pirmās šī gada Ziemassvētku balles 12.decembrī, kur tēma bija: "Reiz mežā dzima eglīte..." :D :D Priecīgi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru