trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

došana, ņemšana, baudīšana

Sajutu nepieciešamību pēc atskaites. Īsti nav skaidrs kam un kāpēc, bet ja ir sajūta, tad cepu tik augšā :)

Sāku ar došanu.
Lūk, devos un devu kādam tik ļoti nepieciešamās 0 rēzus negatīvās asinis. Kādu..hm..vidēji pus litru. Sarēķināju, ka šī ir mana 17.reize, kad to daru. Kopā iztecināts no manis +/- 8,5 litri. Papētot cik tad īsti mūsos tās asinis ir, google man saka, ka 4 - 6 litri. Ja pieņemam mazāko, tad divreiz esmu iztecināta sausa. Interesanti..

Turpinu ar ņemšanu.
Akurāt, pavisam neplānoti, bet tik superjauki! Pie manis atceļojis sveiciens no NYC un pats labākais bija novēlējums par Victoria's secret lūpukrāsiņu - lai es būtu pati seksīgākā savam Jānim. :) Nu ko gan vairāk vajag?? :)

Un vēl superīgāk - janvārī saņemt pavasarīgu sveicienu no kolēģiem! Tas tiktiešām ļoti sasilda sasalušu ziemas dienu. :)



..vēl turpinu ar ņemšanu. SAņemšanu.
Jēj, saņēmu!! Saņēmu savu Koshi zvanu! Nu fantastiski!! Tā patīk, ka apsvēru domu bāzt rokassomiņā un stiept līdzi uz darbu. Gribās klausīties un klausīties maģiskajās, attīrošajās skaņās ilgi, ilgi.. Ceru, ka brīvdienās būs kāds brīdis, kad to īstenot. 
 Kas ir Koshi zvani? Viņu mājaslapā stāv rakstīts, ka tas ir autentisks, oriģināls mūzikas instruments, kurš tiek radīts Pireneju kalnu pakājē. Skan tiešām neaprakstāmi. www.koshi.fr varat paklausīties kā skan katra stihija un izvēlēties sev patīkamāko. Es esmu tikusi pie gaisa :) Jācer, ka aizvējos projām visu slikto un atjaunos laika horizontālo plūdumu, citādi pa apli, pa apli vien..



Nobeidzu ar baudīšanu.
Tā kā saklausījos, ka visa Rīga runā par Darjusa Ivaškeviča izrādi "Izraidītie" Dailes teātrī nospriedu, ka man ar vajag redzēt. Bruņojusies ar teātra sūķenēm somiņā devos inspicēt kārtējo trīscēlienu garo izrādi. 
Recenzijas biju salasījusies krustu šķērsu un apmēram bjia skaidrs uz ko jāgatavojas. Tā arī darīju - ignorēju daudzos pī.., nā.. un citus lamuvārdus un vienkārši vēroju notiekošo. Patika. Tik cilvēcīgi, tik īsti, tik laba aktierspēle (nu Žagars vienkārši ģeniāls, tāpat kā Dzelzītis), tik daudz par ko aizdomāties (cits visu mūžu cīnās ar ambīcijām, nemieru, putniem galvā un grib nomirt kā cilvēks, lai arī nebūs paspējis tāds dzīvot, tikmēr cits vienkārši rāmā mierā bauda mirkli, dzīvo šodienā un ir apmierināts ar to, ka strāda par suni), tik.. visā kā tik daudz.. brīžam smiekīgi, brīžam skumīgi.. Vienvārdsakot - jāredz. Tas IR jāredz. Uz februāra izrādēm vēl biļetes nopērkamas! :)

Priecīgu dienu ar kādu jauku pārstegumu - aicinājumu pusdienās, narcisi, mīļu telefona zvanu vai ko citu pozitīvi negaidītu!

XX

S!M

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru