ceturtdiena, 2014. gada 9. janvāris

krāsainie krikumi

Ziema tomēr būs. Šodien manīju ziņās, ka Irish winter  ar +7 grādiem beigšoties un pavisam drīz sākšot mazliet piesalt. Nu pilnīgi žēl. Man tīri labi patīk. Un sniegs Rīgā ir viena trakoti ķēpīga padarīšana - pļurza līdz potītēm, slapjas kājas un pēcāk zābaki, ar garantiju, kārtīgi iesālīti. Akurāt kā gurķīši. Jā, tad nu ņēmu vērā faktu, ka sāksies aukstums un izmantoju pēdējo silto vakaru fiziskām aktivitātēm. Nekas tik labi neatbrīvo no darba dienas domām, kā kārtīgs izskrējiens. Cik nu kārtīgs - ierastais aplītis, bet toties galva tīra no liekām domām, vaigi sārti, smaids līdz ausīm un kārtīgs miegs garantēti.
 
pēcskrējienā
Kas tad tās par domām, kas jātrenkā ārā no galvas? Nu.. šodien meklēju motorzāģi, lai gan neko nesaportu no motorzāģiem kā tādiem un šādu verķi pat rokā turējusi neesmu. Galu galā jau viss beidzās labi - atradās kompetentākas personas šajos jautājummos. Un labi ka tā. Es labāk meklēju, piemēram, Laika vecim mirdzošas bumbas, kurās paredzēt nākotni, bīdīt notikumus, dienas, gadus, tūkstošgades, vērot un saprast. Vai nav skaista?
 
laika bumba
Un  vēl labprātāk meklēju mazus nieciņus ko ievilkt savā aliņā - lasīt - istabā. Nosapņoju, ka gribu vienradzi. Tak zirga gads. Tāds pats zirgs jau pēc skata vien ir, tikai apvīts ar noslēpumainību, mītisks, neredzams. Tāds, kas dzīvo tikai mūsu sapņos. Tāpat kā Imanta Ziedoņa zilais cerību zirgs, kurš zilo vakaru zilajā miglā ganās un ēd zilās vizbulītes. Gribējās sev tādu sapni uzīstenot. Un ja jau es varu netīšām uzgleznot patiešām skaistu pūci (oi, pat pašai patīk :) ), tad kāpēc lai es nevarētu uzskicēt sev sapņu vienradzi? Domāts - darīts, ķeros klāt un ticu, galvenais TICU sev, ka izdosies. Izdodas arī. :)
 
pūce in progress. trenējos zīmēt orhidejas :)
mans brīnumu zirgs
Vācot nost svētku eglīti, kas šogad, bezmaz, tika uzslieta tikai par prieku kaķim (jo mēs bijām pārāk aizņemti ar remontēšanos), ielīdu sen neaiztiktās kastēs. Ak, es žurka!! Atradu labi nožurkotu (noglabātu) senu dāvanu Dzimšanas dienā. Beidzot ir īstā vieta un laiks to likt lietā. Redz, pūces, cik labi tagad pūce man noder?? :)
 
pūčuzlīme
Ā, un ja jau par jaunumiem interjerā, tad par jaunumiem interjerā.. esmu tikusi arī pie lampas. Pietiekami gaiša, mirdzoša un neliela, lai paliktu pēc iespējas brīvāka siena kādam mākslasdarbam, kurš vēl taps :)
 
gaisma dimantos
Tad nu uz tādas apsolījuma nots saku arlabunakti. Zelta vīraka kociņš izdedzis, tējas krūze ar debešķīko APSARAS jogas tēju (iesaku!) izdzerta. Mirdzošais buda saka, ka laiks erceņģeļu meditācijai un migā. Lai lietus naktī top par sniegu! Jātic..
 
XX

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru