Skaistāka sajūta

Labrrrrrrrrrrrrrīt sasalušā rrrrrrrrītā! 

No skapja dzīlēm izkārpīti laukā lielie džemperi, pūkainās vestes un siltie praķīši. Kļūst arvien vēsāks, taču, prieks par to, ka nelīst. Jā, labi, ka vismaz nelīst, kā Edgars Liepiņš vienā vecumvecā dziesmā saka.:)

Kamēr vēl daudz maz sauss un lapas daudz maz dzeltenas, nevis brūnas, metos tās likt lietā. Sestdienas brokastgalds ietērpās rudenī.  Kā acīgākie iekš facebook pamanīja, lai, arī ar ne pēc etiķetes izkārtotiem galda piederumiem, tomēr noskanīgs bez gala. Tikai viena vaina pankūkām - mazuma piegarša. Vīrs bija sacepis TIK labas.. mmm... un vispār, TIK labi, kopā gatavot brokastis, pusdienas, vakariņas.. jebko.. kopā.. kad var just, ka divi kļūst par vienu, tik organiski - padod, pieliecas, sakuļ. Bauda! :)

Nu re, te uzskatāmi brokastis - aveņu - ingvera tēja māla krūzītēs, jaunie taureņu šķīvji (Paldies, mammu!!), rotaļīgie Nicas minkas ieslēpušies lapu kaudzē un tam visam pa vidu jau pieminētās pankūkas ar mazuma piegaršu, un pašrocīgi vārītās kabaču-citronu un ābolu-kanēļa-rozīņu zaptes un, svecītes, kā tad bez tām. Ugunsdrošības speciālistiem lūdzu pievērt acis.. zinu, ka nebija ugunsdroši, bet SKAISTI gan :)

Tad nu kad par garšīgo, tad par garšīgo..pagājušās nedēļas vidū facebook vēstuļu sadaļā pie "others" nejauši uzdūros ziņai, ka esmu laimējusi bezmaksas woku pie draudzīgās CITY WOKS zebras. Nu tad piektdien cirtu ezīti mugurā un pukšķināju ciemos. Pa ceļam iebāzu degunu ecattus manufaktūrā, lai tiktu pie sildošas vestes aukstiem ziemas vakariem ar pūcīti. (Par to kā pūcīte stādīja mežu un citādi pūčojās pa mežu, stāsts būs vēlāk, kad mans dators atkal izārstēsies no iesnām..) Bet vispār secinu, ka būs jāpērk lielāks dzīvoklis, citādi manam zvērudārzam vairs nav vietas - ezis, lapsa, dinozaurs un pūce :) Ecattus rullē :)

Kas tad vēl pa brīvdienām. Sestdien salādējāmies visi mašīnā un braucām skatīt Pecolli Bubllelandia šovu Kongresu namā. Es jau te pieminēju zvērudārzu.. bet šis.. bija nesalīdzināmi lielāks. Tik daudz lielu, mazu un vidēju, spiedzošu bērneļu nebiju redzējusi vienkopus, šķiet, ka nekad. Arī mans pavadošais sastāvs šim apgalvojumam piekrita tīru sirdi. UH, kas par sajūsmu! Burbuļi un medūzas un lāzeri.. viss tik košs un daudz, un lido, un spīd, un.. nu UH vienvārdsakot. Mazajiem noteikti ļoti patika. Es tā kā lielais skeptiķis mazliet vīlos, gribējās kādu tādu UH arī priekš sevis noķert, bet neizdevās. Protams, ka interesanti, protams, ka prieks, ka to dara mūsējie, bet.. nu kaut kas pietrūka.. Taču ķeksīti varu ievilkt - biju :)

Un vēl, kā jau parasti brīvdienās, zīmēju mandalas. Tik laba nodarbība šoreiz. Darbiņš ar aizvainojumu. Nu jā, jāpiestrādā krietni, bet mandala sanāca skaista. Un sajutos arī mazliet skaistāk|. Tas jau ir galvenais, sajusties skaistāk. 

Tad nu, lai skaistāka sajūta šonedēļ arī jums, jo pilnmēness trakums aiz muguras, novembri sola mierīgāku.

Lai skaistāk!!