pirmdiena, 2013. gada 7. oktobris

Dzeltenās kurpes purvā

Kamēr daži mani mīļie cilvēki bauda siltumiņu Franču rivjēras aristokrātiskajā Nicā (un pilnīgi nekaunīgi sūta man TIK siltas bildes un video!!!) tikmēr is jāsaņemas, jāsapurinās, jānoskurinās, jānoliek pie malas sienu krāsošana (to labāk darīt lietainās dienās) kā arī citi iedomāti steidzami un neatliekami darbi, un jāmetas iekšā saulainā rudens dienā līdz pašiem matu galiņiem.
Mugurā saulīti pievilinošas neonraibas bikses un dzeltenas kurpes, dzeltenas kurpes, dzeltenas kurpes ir man... :D un - AIDĀ PURVĀ!!!

Nu ziniet, tik skaisti! Un mazliet aizvēsturiska sajūta. Un tie dīķīši, kuros spoguļojas rudens saules rēnie stari. Tik noskanīgi.

Vienīgais, saulainā dienā tur daudz, ļoti daudz cilvēki, taču, ja izvēlas līkumiņu mest pretēji vispārpieņemtajam virzienam, tad, jā, ir mazliet grūtības ar samainīšanos (īpaši ar pretimbraucošajiem bērnu ratiņiem, kas aizņem visu trīs dēļu platumu), bet vismaz neviens lēnā solī nevelkas pa priekšu. Raitā solī ejot kāda pusotra stunda pagāja. Rīgas mežu lapā stāv rakstīts, ka laipas garums esot 5 km. Maršruta viducītī uzsliets skatu tornis un galdiņi, pie kuriem notiesāt līdzpaņemtos cepumus un izdzert sildošu tēju. Deguns sala man gan, jā. Bet kad palēkāju palika silti. 

Un dzima doma, ka tā tik būtu lieta - uzlikt "ciklopiņus", piebāzt pilnas kabatas ar končām un mugursomas ar sildošiem dzērieniem un doties nakts izgājienā. Ideālajā variantā, sameklēt tik pat traku kompāniju un šito paņemt Halovīnos. Bērni, protams, jāsasien striķītī, kā bērnudārzā, lai neieveļas dūksnājā, bet būtu jautri un mazliet citādāk. Tagad sākšu meklēt kabatas formāta izgrebjamo ķirbīti, ko izmantot kā baisi smaidīgu laterniņu pārgājiena ceļa rādītājam :) Plāns gatavs! 
 Ja sagribas uzzināt (un vēl labāk, ja sagribas pašiem apskatīt un izbaudīt) ko vairāk par šo brīnišķo Latvijas dabas objektu, re' ku' info.

Priecīgi!!!

2 komentāri: