Ja jūs šorīt manījāt cauri esplanādei skrienam zilu balonu kaudzi ar oranžām stārķa kājām, tad ziniet, tā biju es.
Skrēju un domāju, ka esmu cirks par brīvu. Bet skaidri zinu, ka bija vairāki cilvēki, kuri skatoties uz mani pasmaidīja. Un tas taču ir tik jauki, ar smaidu sasildīt kādam diezgan vēso pirmdienas rītu!
Lai gan rudens jauks un saulains, nevaru un nevaru atrast saulīti sevī. Tikai negaisi un zibeņi. Nezinu kā aprimt. Bet runā, ka oktobrī daudz spēcīgas un atvērtas enerģijas. To es jūtu, tik ne to atvērtību, bet vēl jau laiks. Vēl jau laiks atvērties un tapt upei, kas paraus visu līdz. Galvenais jau radīt, darīt to, kas patīk, sazemēties, lai nenogāž no kājām..
Tad nu brīvdienās zemējos bezgala. Pat "iezemēju" zemē pārdesmit mazas priedītes. Pirmo reizi stādiju mežu. Bija tik forši. Meža vidū uzarts tīrums un vīrs ar tādu "priežu sieku" pār plecu un dīvainu stādīšanas uzparikti iet tik un klakš - bedrīte, priedīte iekšā. Piemīca. Un atkal - klakš - bedrīte, priedīte iekšā. Piemīca. Klakš - bedrīte, priedīte, klakš klakš klakš.. Tā mēs stādījām mežu. Vīrs stādīja, es ganījos, vēroju stirnas tuvējā izcirtumā, savēroju sūnās arī pēdējās, sastingušās gailenes un dažas, noslēpušās brūklenes. Būs ko pielikt desertam. Radio vīri stāsta, ka šodien esot desertu diena un bez deserta nu nekādi nevarēs iztikt! Bet par to stādīšanu - beigās neizturēju - gribējās man arī to priedīti ieslidināt stādāmajā uzpariktē un teikt, ka ES IESTĀDIJU PRIEDI. Un.. beigās izrādījās, ka divatā raitāk un interesantāk darbs rit uz priekšu. Klakš - es iemetu priedīti, vīrs piemīca, klakš - es iemetu priedīti, vīrs piemīca. Kopīga darba darīšanas sajūta paceļ, meža smarža nomierina un pēkšņi viss liekas tik dabiski un mīļi. Nekādu uztraukumu, nekādas ikdienas. Tikai šis mirklis ar "klakš". Skaisti.
Lai vakars izvērstos vēl skaistāks, izvedu gardēdības izvirtības - silta fokača. Ak.. nu bez komentāriem.. Recepti nolūkoju iekš www.cetrassezonas.lv un pie tās pieturējos diezgan stingri. Varat izmēģināt - ir vērts :)
 |
Sastāvdaļas:
350 g kviešu miltu
1 tējkarote sāls
1 tējkarote cukura
8 g sausā rauga
50 ml olīveļļas
200 ml ļoti silta ūdens
rozmarīns, vidusjūras garšvielas, oregano
4 ķiploka daiviņas, nemizotas
Pagatavošana:
Lielā bļodā sajauc sausās sastāvdaļas: miltus, sāli, cukuru un raugu.
Iejauc ūdeni un olīveļļu, lēnām mīcot, līdz izveidojas mīkla. Pārkaisi ar miltiem, apsedz ar dvielīti un liec siltā vietā rūgt.
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
Kad mīkla uzrūgusi, iejauc tajā garšvielas.
Ņem mīklu un ar pirkstiem izkārto uz tpannas, iespied bedrītes, dažās iekārto ķiploku daiviņas.
Cep 20–30 minūtes. Kad gatava, ļauj tai dažas minūtes „atpūsties”.
ŅAMMMM!!!!!!!! :)
Nu jā, vēl brīvdienās šis tas radošs. Ar dažiem akrobātikas elementiem turpinu pārkrāsot savas sienas, domas un dzīvi. Visinteresantāk ir tieši tajā stūrī, kur nevar piekļūt no lielajām trepēm.. Tad jāliek krēsls, uz krēsla ķeblītis un jāmēģina lēnām uzrāpties un, galvenais, piecelties kājās balansējot ar krāsas rulli vienā rokā un krāsas "vannīti" otrā. Izdevās! Būtu labi, tādā pašā virtuozā veidā pārkrāsot arī tumšākos un grūti aizsniedzamos domu un sajūtu kaktus.
Te daži uzskatāmi darba virzīšanās procesi un "THE Lampa", ko mans mīļais vīrs pats.. PATS uzradīja. Esmu TIK ĻOTI lepna par to! Gan par lampu, gan vīru, gan radošo procesu :)
Krāsaini šodien!
P.S. .. mani tikai nepamet sajūta, ka kaut kas ar šīm sienām galīgi nav tā kā ieplānots.. kur mana gaiši brūnā lattes krāsa??? KĀPĒC lavandu lillā?? :D
jaa,buus tev lavandu lauks,nu laikam ka taa tad arii vajag,taa ir kronna ccakras kraasa un afirmaacija ir I am open to the goodness and the abundance of the univers,i am one with all there is,i allow the creative source to expres itself through me.kaa reiz:) un staadiit mezzo ar kautkaa forssi un paarpasauliigi!
AtbildētDzēst